Beautiful Breda

Mmm protams jāmin arī nopietnās lietas…

Šīs aizvadītas divas nedēļas, bija diezgan traģiskas, lai neteiktu vairāk..

Mācības, mācības, mācības un tikai piliens jaukās studentu dzīves. Bija 4 eksāmeni vienā nedēļa, teikšu godīgi - es pat teicu - Es vairs nevaru tā. Tiešam bija grūti. Četri nopietni priekšemeti - katrā grāmata apmēram 300 pp, un tev tiešām viņa visa ir jāzina un jāsaprot, pluss kādas 7 prezentācijas ar 40 -70 staidiem un vēl readeri ar 20pp. Un galu galā tev nav nemazākās  nojausmas, kādi būs jautājumi eksāmenā.

Nevienam nenovēlu tādu trakumu jaunas skolas un Erasmus ietvaros. Visi studenti kā zombiji staigās, saka čau pasmejās par to, ka jāmācas un pēc eksāmeniem pazūd pa mājām, lai mācītos tālāk, Un es nespēju noticēt, ka neaizgāju uz dažām lekcijām, jo bija jāmācās priekš citiem priekšmetiem - kurš tā dara - neviens. Haa, nu negribu jau visus sabiedēt, bet tas bija grūti. Un lielākā daļa eksāmenu bija Multiple choice jeb kā tautā saka Multiple guess. Nepatika, nepatika, nepatika - sarežģīta angļu valoda, grūti jautājumi, nav ne jausmas vai eksāmeni noliku vai nē. Bet to jau redzēs vēlāk, jo ir dota vēl viena iespēja nokārtot. Turiet īkšķus mīļie - tas tiešām ir svarīgi.

Bet ko par to, bija ari šajā laikā jauki brīži. Oktoberfests, pasēdēšanas vakaros, ceļojums uz Amsterdamu un citas ballītes. Aaaaa, man žēl, ka Edzītim vajadzēja piedzīvot trakos studentu brīžus, jo es nebiju laimīga šīs dienas, jo nu tas apjoms bija traģisks. Paaldies Tev, ka izturēji ar mani, priecēji ar vakariņām un pamatīgu morālo atbalstu. Mīļoju, mīļoju.

Jāsaka vēl tas, ka Bredā ir palicis ļoti auksts laiks. Nācās iegādaties cimdus, šalli, zābaciņus, jo laika apstākļi dara savu. Brauciens uz Amsterdamu bija jauks. Laiks bija auksts, bet saulains. Gids (pasniedzējs) parādīja mums citādāku Amsterdamu, muzeji, vēsture, tirgus, interesantas vietas. Tā kā biju jau bijusi Amsterdamā, man ļoti patika, jo redzēju vietas, kuras pati nekad neiedomātos apskatīti. Un arī Edzīti satiku Amsterdama, kas bija varenjauki :)

MM beidzot trakās nedēļas ar eksāmeniem ir galā.. Nespēju noticēt tam tiešām. Vakar pamatīgi nosvinējām brīvlaika sākumu un tiešām nespējām noticēt, ka mums beidzot ir laiks iepirkties, aiziet pasportot un ballēt vairākas dienas pēc kārtas - satikt cilvēkus ir jauki :) 

Tagad jāsāk beidzot plānot turpmākā dzīve un darbības. Un jā - Brisele, Milāna, Parīze un Londona - nākamās manā sarakstā.

Ziemas mētelis, cimdi, cepure, šalle, Brussels zīme, optimisms - un- Pasaule es nāku.

Bučas mīļie. Es turos.

Gaidu ciemos. :*

Turpinam, turpinam….

Edzītis bija ilgs un burvīgs ciemiņš. Ciemojās divas ar pusnedēļas, redzot gan jauko studentu dzīvi, gan pa visam nejauko, bet par to vēlāk…

Kopā pabaudījām foršo speeltuinu un Bredas pilsētu. Un pirmajā nedēļas nogalē uzdevums bija apciemot mūsu daiļo Daaaaciiii :) aaaa tas ceļojums bija tik jauks. Kā jau studentiem - jātaupa nauda, tāpēc izmēģinājam stopēšanas priekus šajā galā. Un biju pārsteigta, bet šeit tas nav īpaši populārs pārvietošanās veids, bet neskatoties uz to, stopētājus šeit ņem diezgan ātri un šoferīši ir ļoti jauki.

Mūsu plāns bija braukt no Bredas uz Antverpeni, apskatīt pilsētu un tad doties uz 3 dienām uz Genti. Mm uz Antverpeni tikām apmēram stundas laikā. Un jā, par stopēšanu, smieklīgi sanaca, jo kādas 5 minutes stopējam bez zīmes, jo ta vel nebija gatava - nesanāca, uzzīmēju skaistu zīmi (nu labi viņa bija briesmīga, bet saprast varēja) nedaudz pacēlām, un tad Edzītis teica, lai ejam saulītē stāvēt, bet ne no kurienes apstajas mašīna mums priekša - tā teikt nostopēja mūs. Tik jauks vīriņs bija. Pastāstija interesantas lietas par Beļģiju un par vietām, kuras vajadzētu apskatīt. Tā nokļuvām Antverpene loti jauki un ar labu kopāniju.

Antverpene ir interesanta un dīvaina pilsēta. Tā kā mūs izlaida ārpus pilsētas centra, nācās doties turp ar kājām un caur ebreju rajonu. Sajūtas bija divejādas - bija ļoti interesanti,jo sajūta bija kā nokļūstot kādu laiku atpakaļ, bet tajā pašā laika bija nedaudz biedējošs tas skats. Viņi lasa savas grāmatiņas visur un līgojās visu laiku, māca maziem bērniem kā tas jādara. Vecpilsētas centrs likās kopakts un patukšs, tāds kā pamests. Ēkas skaistas, bet nekā īpaša, ko tur redzēt īsti nebija. Sanāca pavaadīt kādas 3.5 stundas turs  un bija jau ļoti vēls, tāpec nekas neatlika kā braukt ar vilcienu līdz Gentei, jo visi teica ka naktī ir bīstami stopēt un neviens mūs neņems, jo visi baidās no sroopētājiem naktīs.

Tā nu ieradāmies pie foršās, jau pirmajās minūtas atjaunojām tradīciju ar kūleņa uzmešanu jaunās vietās. Aaaak, laiks Gentē bija vairāk kā burvīgs. Pirmajā vakarā satikāmies, izrunājam visu, kas sakrājies un DC parādija bildes no saviem ceļojumiem un piedzīvojumiem Beļģijā. Jau ap 2 devāmies gulēt, jo visi bijām diezgan noguruši pēc garās dienas. 

Nākamajā dienā, plānā bija pilsētas izstaigāšana un tad jau vakarā ēst gatavošana un LV prezentēšana DC Erasmusa dinner ietvaros :) Ak tu šausmas - Gente ir tik skaista pilsēta un DC ir lielisks gids. Sākām ar mazāk iespaidīgu vietu apskati, līdz nonācām pilsētas vēsturiskajā centrā. GENTE IR BURVĪGA. Man tik ļoti tur patika. Skaistas ēkas, burvīgas ieliņas, grfiti ielas, beļģu vafeles, skulptūras, kanāli, tilti, iespaidīgi arhitektūras pieminekļi. Noteikti, ja esat Beļģijā, Gente jāredz. Tā esot 2 skaistākā un tūrisu apskatītākā pilsēta Beļgijā, uzreiz aiz Bruge pilsētas.

Bijām tik ļoti apburti ar pilsētas apskati, ka aizstaigājamies līdz pat 5 stundām un bija jāskrien uz veikalu un jāsāk gatavoties pasākumam. Uzcepām kartupeļu pankūkas, ābolu un ķiplokgrauzdiņus. Biju atvedusi līdz savu LV izlases hokeja kreklu un DC tad izskatījās kā kārtīga Latvijas patriote. Prezentējām LV godam un arī saņēmām kārtīgu Erasmus ballīti. Cilvēki tur bija jauki un DC atradusi īstos :)

Nākamajā dienā plānā bija doties uz parku pamētāt frīsbija šķīvīti, doties kāpt un vakarā pačilot pa mājām. :) Diena bija burvīga, aaaaaa tā klinšu kāpšanas vieta bij tik sasodīti forša. Man dzīvē maz kas parasti skauž, bet nu tā zāle….. jap man skauž :D:D izkāpos un izliku sevi kārtīgi un līdz galam. Edzītis ar spāni nenāca ar mums, bet sagaidīja mājās ar vakariņām, kas bija varenforši un jauki :) pavadījām jauku mierīgu vakaru un iesprūdām nedaudz bērnībā un youtūubā, skatoties Britnijas Spīrsas video un darot tādas lietas :D

Nākamajā diena bija laiks stopēt mājas, jo skola bija nākamajā dienā. MM pārsteidzoši ātri tikām līdz Bredai ar divām mašīnām ar jaukie un laipniem cilvēkiem. Pārītis, kas atveda mūdz no Antverpenes līdz Bredai, pat speciāli pieveda mūs pie druvīm - nu tik jauki cilvēki šeit ir. :)

BUrvīgas brīvdienas un neliels uzlādējiens kādam laikam.

BUčas.

Dodieties pasaulē - tas nav grūti.

Ak mīļie, jau vairāk kā mēnesis pagājis kopš pēdējo reizi tapa ieraksts bolgā, bet jūs neticēsies, man tiešām nav bijis brīvs brītiņs lai uzrakstītu kā man sokas. Nu ir pienācis rudens brīvlaiks un pastāstīšu par iepriekšējo mēnesi.

Skolā mācības visu šo laiku ir noritējušas pilnā sparā - darbs pēc darba, lekcija pēc lekcijas, semināri, workšopi, pilnīgs trakums. Savā mūža neesmu tik daudz mācijusies kā šeit. Runājot par mācību metodēm, nedaudz esmu apbēdināta, jo cerēju, ka šeit vairāk būs praktiskā pieeja, bet pasniedzēji pārsvarā diktē teoriju un tikai teoriju. Katru nedēļu katrā priekšmetā jāiesniedz darbi un tie vienmēr ir kā pētijumi, tāpēc liela daļa brīvā laika aiziet šo darbu pildīšanai. Salīdzinot ar VA, teikšu godīgi, Vidzemes augstskolas mācību metodes liekas daudz saistošākas un noderīgākas. Bet ko nu par to, pie mācībām vel atgriezīšos vēlāk.

Pagājuša meneša ietvaros notika daudzi jauki notikumi un pasākumi. Bija mana burvīgā Alisīte ciemos. VIņai ļoooti paveicās ar ciemošanos šeit, jo Bredā valdīja pilnīga vasara. Āra bija +24 grādi un saule spīdēja kādas 9 dienas no vietas - kā kūrortā. Izstaigājām pilsētu, pabijām kārtīgās Erasmus ballītēs, izmēģinājam visas klasiskās Nīderlandes lietas un laiks paskrēja nemanot. Alisite tik atkārtoja : es negribu braukt prom, te ir tiiiiik forši :) Haa, un protams bija ļoti skumji laist viņu prom. - pirmā kārītgā skumja pēc foršajiem un mājām. 

Alises ciemošanās nedēļas nogalē, noritēja ekskursija uz Volendamu un Markenu. Ļoti bruvīga ekskursija bija - laiks bija brīnišķīgs - kā teica mūsu gids - 10 balles no 10. Redzējām kā dzīvo nīderlandieši uz saliņas un ekskursijas ietvaros varējām sajusties kā kārtīgi vietējie iedzīvotāji, jo tikām pārģerbti viņu tradicionālajos tērpos. Tas bija jautri un izglītojoši reizē. aaa un jā jā, braucām ar kuģīti, ēdām daudz siera, redzējām kā taisa koka tupelītes un vēl varējā uzmērīt visdažādākās no tām. Jaukas jaukas dienas bija.  Un Alis - Brauc atpakaļ, kaut gan tagad ir auksts, vienlga šeit ir jauki :)

Māju sajūtas trūkums un ilgas pēc draugiem nebija ilgas, jo nākamajā diena pēc Alises aizbraukšanas, pārsteigumu sagādāja un ieradās Edzītis. :) Jap jap tas bija tik jauki :) Un mana istabiņa vēljoprojām ir kā mājas visiem maniem draugiem ;)

Brauciet ciemos - te ir forši. :)

Var ballēties arī…. :D

MM interesanti, ka katru nedēļu notiek dažādi pasākumi - festivāli, koncerti, tematiskās ballītes, studentu rīkotas ballītes - jap jap darīt ir ko..

Šeit ikviens var atrast sev piemērotu vietu, kur pavadīt laiku. Bāros un klubos katru nedēļu ir tematiskie pasākumi, vienu dienu alternatīvā mūzika, citu dienu hip-hop, citu dienu house… Tā kā visiem patīk. Ar vien jautrāk paliek, jo ir iepazīti cilvēki, izveidojušās savas kompānijas - burvīgi. 

Un jā, jā festivāli, kas notiek Bredā ir burvīgi. Vakar, aa nu jā, vakar nosvinēju savu 20.dzimšanas dienu… bija nedaudz dīvaini būt prom no visiem foršajiem, bet arī šeit svinības bija jaukas un tieši man par godu notika festivāls pilsētas centrā. BIja izvietotas 5 skatuves, un arī baznīcā bija skatuve - tas gan bija dīvaini - tiešām, ballite baznīcā ar skatuvi viducī - kur tas ir redzēts. Bet jā ielas bija pilnas ar cilvēkiem un uz katras skatuves tika spēlēta dažāda stila mūzika, un ikviens varēja baudīt sev piemērotu mūziku. Ļoti jauks pasākums, bet izrādās tā bija tikai iesildīšanās, jo īstais festivās būs sestdien un svētdien, ka visa pilsēta izies ielās, lai baudītu dažādu mākslinieku (vietējo) uzstāšanos. Šis festivāls norisinās katru gadu Bredā. Es jau tagad zinu, ka būs varenforši.

MM vēl rīt būs pirmā ekskursija DCS(Duch culture un society) kursa ietvaros. Dosimies uz Kinderdijk un Delta works vietām. Šīs ekskursijas solās būt interesantas, bet nu to jau spēšu stāstīt rīt vai atkal  pēc divām nedēļām (sun)

Neskaitot visas problēmas ar bankām, telefona numuriem un citiem dokumentiem, man ir labi un es ceru, ka izturēšu visu.

Brauciet ciemos. Te ir forši.

BUčas.

P.s. ceru ka ievietošu kādas bildītes arī.

Nu tad par tām nopietnajām lietām…

Sākās īstās studijas. Te viss ir tik sarežģīti, mani tas šokē,jo skola ir tik liela un pieredzējusi, bet daudzas lietas, kas šeit noris ir traki neapdomātas. Sākot jau ar to, ka studiju materiāli un viss skolai nepieciešamais ir izkaisīts pa 3 dažādiem portāliem, kur jāreģistrējas atsevišķi. MM nav jau tik grūti tas viss, bet nedaudz sarežģī visu studēšanu,jo ļoti biju pieradusi ka Via viss nepieciešamais atrodas vienā mājas lapā - e-pasts, iekštīkls, e-punkts un visa pārējā skolas informācija. Bet nu ko par to, ir pagājušas divas nedēļas un es sāku iemanīties visā notiekošajā. Studēt tiešām vajadzēs daudz, jo līmenis šeit ir augsts. Tagad ir kādi 5 tekošie kursi, kuri būs jānokārto līdz oktobra viducītim. Katru nedēļu jāiesniedz  semināru darbi un, kad viens vēl nav pabeigts un iesniegts, jau jāsāk rakstīt nākamais. Pilnīgs trakums. Un kādi būs tie eksāmeni, ak tu šausmas…. Bet nu es ceru, ka izdosies kaut kā nolikt tos visus eksāmenus.

Bet skola ir prasīga, tā kā nebūs man te pilnīgs Erasmus - mācīšos kā mazais ezītis. situ sev uz pleca un saku - chilll būs viss kārtība (klusajā drukā - es ļoti ceru) :D

Tātād- lekcijas it kā iet 1.5h bet parasti tiekam prom pēc stundas, jo nevienam nav nekādi jautājumi. Nedaudz šokējos, jo lekcijas ir ļoti oficiālas - pasniedzēji neieslīgst sarunās ar studentiem un ļoti pieturas pie plāna - sajūta tāda, ka viņi visu tekstu zina no galvas un atstāsta to 100 reizes dienā.  Vai… sanāca traki negatīvi uzrakstīt… nav tik traki, daudzi pasniedzēji ir arī aatvērti lekcijās un mēdz pajokot arī. NU ja godīgi, nav lielas atšķirības studiju programma, lekcijās, apjomā kā Via, vienīgais tas, ka viss ir angļu valodā :D

Workshopi - jeb mūsu semināri, gan šeit ir ļoti svarīgi un lielākoties tie jāiesniedz rakstiskā formāta( apmēram 3 lpp) un katru nedēļu - jap jāraksta daudz un jāmācas daudz. 

Turos, turos, turos…..

Heya. Nedomājiet, ka esmu palikusi slinka un neko nedaru, neesmu rakstījusi neko šeit, jo tiešām nav sanācis laiciņš un mans interneta izmantošanas darba laiks ir stipri ierobežots. Beeet.. esmu saņēmusies un pastāstīšu kas noticies pa šo laiku…

Ak tu šausmas, jāņem kalendārs palīgā… Tātad - tiku savā istabiņā, viņa ir tik milzīga, ka jums visiem pietiks vietas, ja vēlaties braukt ciemos. Noteikti ielikšu arī bildes, lai varat ievērtēt. Nīderlandē dzīvo ļoooti jauki cilvēki, jo meitene, kura dzīvoja pirms tam tajā istabiņā atstāja man dīvānu un lielu skapi, kur var salikt visas savas mantas - tas nozīmēja, ka varēju atlikt savu lielo iepirkšanos IKEA. Un nākamajā diena, mans dārgais draugs Wiebe bija ienācis ievērtēt manu jauno mitekli un teica - Māraaa, I have a bed for you ! :D Un tiešām viņam būcenīti stāvēja gulta, kura ātri tika aizstiepta uz manu istabu un likta kopā. Atkal bija tāda sajūta, ka kaut kas tiek zagts, jo stiepām gultu pāri pļavai un izkliekoties, ka tas jādara ātri un tā lai neviens nepamana :D Traki smiekligi :D

Jāatzīst gan, ka gultai nebija matracis :D PIrmās dienas pavadīju guļot uz piepūšamā matrača un tas bija ielikts gultā, lai būtu sajūta, ka guli gultā nevis uz grīdas :D Un kā gadījās kā ne, mans dārgais draugs Cas, bija iebraucis paskatīties kā esmu iekārtojusies un teics : Māaaaaraa, I have a matress for you, I will bring it to you tomorrow? Jūs ticiet vai ne, bet man ir gulta, skapis un dīvāns - tas ir neticami, jo bija plānots, ka tur nebūs ne kā :D NU labi zinu, ka tas nav īsti interesants stāsts, bet tās lietas mani tā iepriecināja. Jūs nespējat iedomāties :D

Tāaatad, man pēkšņi  istabā bija viss nepieciešaamis, izņemot pašas svarīgākās lietas - trauki, panna, katli, krūzītes - nekā :D Jā, tieši tā ,sekos smieklīgs stāsts kā devos priekšmetu meklēšanā. Tātad mērķis - IKEA. Labi ka Barbara (ungāriete) brauca ar mani, jo nu savādāk, es nezinu kas ar mani būtu noticis. Ārā nenormāli lija lietus, paņēmu savu milzīgo mugursomu un devāmies ar Barbaru uz IKEA. Nezinājām uz kuru pusi jādodas tāpēc uzjautājam vietējiem, un divi puiši teicās, ka aizvedīs mūs. NU tad sekojām vieņiem un braucām it kā uz IKEA. Pēkšņi sieviete sāk kliegt uz vieņiem un nolamāt viņus, jo IKEA izrādās ir uz otru pusi. Nezinu, kur viņi gribēja mūs aizvest, bet nu sieviete mūs izglāba un ātri vien tikām uz IKEA. Tas veikals ir kā paradīze , ja vēlies iekārtot savu jauno mājvietu. Aaa sapirku visu, visu, meklējot preces pēc DC apraksta iepriekšējā diena ( “tu nopirksi katliņu komplektu par - 6.99 eiro…….”) :D Tā veiksmīgi saliku visu savā soma - Barbara teica ka tas nebūs iespējams, bet nu jūs jau ziniet - es esmu tūrists. Viss sagāja soma un pat perfekti. Nu tad tā - paēdam tur pat… un devāmies “ārā”. Nu kā tad nu ne - apmaldijāmies IKEA un nevarējām atrast izeju. Un jā , tieši ta - atradu durvis ar uzrakstu Exit un gāju ārā - haaaa, un pec sekundes ieslēdzās signalizācija visā IKEA  veikalā un omītes skrēja panikā, prasot, kas noticis :D NU jaa, taa izdevās man iepirkties IKEA ar visu signalizāciju, bet ikea dāmīte bija laipna un smējās par mani (tūristu), jo tā te notiekot kādas 3 reizes nedēļā. Barbara pieminēs man to visu mūžu, bet tas ir saprotami :D.

Nu, kad viss bija sapirkts var gaidīt ciemiņus. Un nebija ilgi jāgaida - Klāvs un Santa bija klāt nākamajā dienā. Viņi ceļo uz UK ar stopiem un atbrauca padzīvoties pāris dienas. BIja liela ballīte, un man 3 zvana Klāvs un saka : gaidī ciemiņus, mēs pēc 3 h būsim klāt. Un tā arī bija - mani piermie LV ciemiņi manā apartamentā. Haa, ciemošanās bija jauka - KLāvam patīk, ka 5 min no mājām ir kofī šops un pārtikas veikals. Pavadījam smieklīgu laiku šeit. Foršie izmēģināja visu, ko Breda var piedāvāt un turpināja ceļu uz ROtterdamu. Bet kā gadījās kā ne, viņi tās pašas dienas vakarā bija atpakaļ, jo neesot izdevīgi doties uz UK ar prāmi, tāpēc KLāva māsa brauks pakaļ viņiem. Tā nu ballējām vēl vienu dienu. Jāatzīst, ka man vajadzēja arī pamācīties, bet nu tā īsti arī nesanāca, bet tas jau nekas :D Bet ja jūs zinātu cik smieklīgi tika iegūts jauns iemītnieks mājas - jā, tieši tā - krēsls :D Santiņa un KLāvs parūpējās par to  - paldies jums draugi. Ir arī video, ceru ka sanāks viņu arī saņemt kaut kad. Bet nu jā, ja Jūs redzēt laika apstākļus tajā vakarā…. sajūta bija tāda, ka tu stāvi zem kupola un apkārt tev notiek kādi pasauļu kari, jo zibeņo visapkārt un viss gaišs, bet troksnis(pērkons) ir kaut kur pa visam tālu, tālu. Sajūtas neaprakstāmas. Brauciet ciemos, jums tas jāredz.

Šis ir tāds pirmo iespaidu ieraksts…

Bet nu par nopietnām lietām………

MM rakstīšu jaunā lapiņā.

Brauciet ciemos, te ir forši. 

Bučas

Nu jā, pēdējais ieraksts palika tādā pusītē. Tātad turpinu..

Atgriežoties no skaistās iepazīšanās nedēļas, sekoja vēl un vēl ballītes, jo taču jāizbauda tas, ka studijas vēl nav sākušās. Bet tam visam pa  virsu sarežģīta kursu izvēle un LA sastādīšana. Kā gadījās kā ne, nācās mainīta man tomēr savu studiju programmu no ITTI uz ITMC, un nedomājiet, ka tāpēc, ka biju uz viņu iepazīšanās dienām. Nē, nē nekā tāda. Nācās mainīt programmu, jo nesanāca salūkot vajadzīgo kredītpunktu skaitu un izrādās ka ITMC programma tomēr būs daudz piemērotāka.

Vakar saņēmu traki jauki ziņo no manas mīļās Daces ar tekstu - mēs rīs laižam uz Amsterdamu un tu nedrīksti teikt nē. Tā nu es neteicu nē, un iekarojām šodien Amsterdamas plašumus. Bija tik jauka atkalredzēšanās. Un jā Amsterdama, tik tiešām ir ļoti skaista pilsēta, ar miljoniem kanālu, ieliņu, kofii šopiem un apbrīnojamām ēkām. Jāatzīst, ka ļoti paveicās ar laika apstākļiem, jo visu dienu nebijaa neviens mākonītis, tikai saulīte un tas ir retums iekš NL teritorijas. Amsterdama ir pilsēta, kuru vajadzētu apmeklēt ikvienam ceļotājam. Izstaigājām visas mazās ieliņas, cilvēku pūļi nebeidzami, laivas visur… un jā es biju dzirdējusi daudz nostāstus par kafii šopiem, sarkano lukturu ieliņām un tad tas likās tā smieklīgi, bet īstenībā sajutos diezgan baisi. Vairāk kā puse no visiem iedzīvotājiem ir galīgi nenopietnā paskatā - ar to es gribēju teikt, ka visi ir pabijušie iedzert kafiju, kā arī sarkano lukturu ielas uzdzen kaut kādu baisu sajūtu. Bet nu tas ir jāredz savām acīm. Man ļoti patika pilsēta un biju vairāk kā starā par visu. Bet nu gaidu savu nākamās nedēļas ceļojumu uz skaisto Beļģijas pilsētu Genti.

MM vēl jaunumi - pirmdien beidzot tieku savā istabiņā, tā ka visiem ciemiņiem būs, kur palikt :) Ceru ka ar visiem papīriem arī viss būs kārtība, jo pagaidām vēl lielas neskaidrības ar visu. Pirmdien sākas studijas un miljons e-pastu sūtīšana visam iestādēm… Lūdzu kāds paturiet īkšķīti par mani, lai viss nokārtojas kā nākas.

Bet tā man iet tīri tā neko. Ārā šobrīd ir liels negaiss, zibens, pērkons un man ir bail. 

MM tad jau turamies līdz pirmdienai, jo rītdiena domāta atpūtai.

Bučas mīļīe.